nuobaduôt, verarmen Spr. Refl. - tiês, vor Hungerkommen: organismas nuoliesē, nuobaduojas Vēr. II, 1061.

Avots: ME II, 758

nùobaduôt, ‡

2) verschmachten:
nuobaduos Ev.

Avots: EH II, 31