noblīvēt

nùoblĩvêt, tr., voll -, feststampfen: kad bedre cieti piepildīta un nuoblīvē̦ta... Konv. 2 šīs zemes pie mums nuosē̦dušās ūdenī un cieti nuoblīvējušās Būvm.

Avots: ME II, 763


noblīvēt

nùoblĩvêt, Refl. -tiês: iesals nuoblīvẽjās dibe̦nā Linden in Kurl.

Avots: EH II, 33