nùobuôkstîtiês C., N. - Peb., sich herumstossen, nicht vom Fleck kommen, nicht von statten gehen, ungewandt sein: nav ieruoču, jānuobuokstās vien Kaudz. nuobuokstās vien; ne šis, ne tas nuo tāda darba Naud., [Für. I].

Avots: ME II, 767

nùobuôkstîtiês: tâ ir tiem ģeķiem gājis, kas stulbi tur pa kapiem nuobuokstās Dünsb. Krista gājiens II, 112.

Avots: EH II, 36