[nùobrèkt,

1) im Schreien übertreffen:
brālis nuobrēca māsu Arrasch;

2) schreiend (nicht gehörig singend) vortragen:
viņi tikai nuobrēca dziesmu Jürg.;

3) schreiend zum Schweigen od. Weggehen nötigen:
runātāju nuobrēca nuo katedras C.] Refl. - tiês

1) sich abweinen:
viņš atstājis maziņuo, lai nuobrē̦cas ir vai līdz nāvei Lapsk.;

[2) ein kurzes Geschrei von sich geben:
kâ krita, tâ nuobrēcās vien.]

Avots: ME II, 765

nùobrèkt, ‡

4) = nùoraûdât 1: nuobrē̦c katru dienu Puhren. jānuobrē̦c ir kāda asara Kand. Refl. -tiês,

1): abi izskatās nuobrē̦kušies Janš. Līgava 1, 225.

Avots: EH II, 34