nobubināt

nùobubinât, eine kurze Weile vor Behagen wiehern, vor sich hermurmeln: ve̦lns nuobubinājis vien un nevarējis dē̦lam ne˙kā padarīt LP. III, 80. zirgs nuobubināja auzas ieraudzījis C.

Avots: ME II, 766