nùociêtêt, intr., völlig hart werden, sich verhärten: viņa sirds bij nuocietējuse Lapsk. vidus nuocietējis, verstoft JK. VI, 51. Refl. - tiês, sich verhärten, sich abhärten, stählen: tam jāļaun 24 stundas nuocietēties Būvm. puika par vīru Latv.

Avots: ME II, 768, 769

nùociêtêt: maize nuociet ilgi stāvē̦dama AP., Ramkau. kad plāceņam pieliek karpānus, tad tas tik atri nenuocietē AP.

Avots: EH II, 36