nodairīties
nùodairîtiês,
trödeln, nicht vom Flecke kommen, [sich umsehen Wid.]:
laikam viņa gribēja kuo sacīt, bet nuodairījās vien Balss.
tad kādu laiku jānuodairās Rainis.
viņš šuodien ne˙maz nebija skuolā, nuodairījās vien Dobl.
Avots: ME II,
771,
772
nodairīties
nùodairîtiês:
"nuoslinkuot" (mit
ài 2 ) Oknist;
gribēju tikt pie pavarda, bet nuodàirījuos 2 vien ("nevarēju pietikt") Saikava.
Avots: EH II,
38