nodelverēt

nùodelverêt, intr., hintändeln: laiku; ["abtragen" Rutzau]. Refl. - tiês, sehr unruhig, unbändig sein, sich abjackern, umherschweifen.

Avots: ME II, 773


nodelverēt

nùodelverêt, ‡

2) sich gesehwätzig äussern (?):
"... tâ . jau var aizmirsties, pa kuŗiem vārtiem iebraucis, pa kuŗiem jāizbrauc," lielais mutelnieks nuodelverēja P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH II, 39