nùoduõms, auch nuoduoma [Glück I Tim. 5, 21], die Absicht: nuoduomu atmest, die Absicht aufgeben; nuoduomā būt, im Sinne sein, im Schilde geführt werden: viņš arī zinājis, kas vecenei nuoduomā LP. IV, 36.

Avots: ME II, 779

nùoduõms: nuoduomā ņemt, beabsichtigen Diet.; pa nakti ērzelis spārdījās savā nuoduomā (= savā nuodabā) Salis.

Avots: EH II, 42