nodraņķēt

nùodraņ̃ķêt, tr., beschmutzen, besudeln, anschwärzen: tautas mani nuodraņķēja kâ me̦lnuo kājas autu BW. 23986, 1.

Avots: ME II, 776


nodraņķēt

nùodraņ̃ķêt, ‡

2) (Regen mit Schnee) herab- resp. hinabfallen machen
Frauenb.: kad laiks nuodraņķēs zemē lietu ar sniegu, tad būs atkal jauks.

Avots: EH II, 40