nùodruvât [Zaravič], die Ertne einheimsen, vom Felde abnehmen: tuo druviņu nuodruvāju BW. 28157.

Avots: ME II, 777

nùodruvât: n. laukus AP., Lub. ‡ Refl. -tiês AP., die Ernte einheimsen: kad nuodruvāsies, tad būs guovīm vairāk kuo ēst.

Avots: EH II, 41