nùodrāvêt, tr., drohend zum Schweigen bringen, verweisen Spr.: ai brālīt, delverīt, nevar tevi nuo- valdīt (Var.: nuodrāvēt) BW. 3592. viņš bija jāapsauc un krietni jānuodrāvē A. XIII, 124.

Avots: ME II, 776

nùodrāvêt: streng ausschelten (mit à ² ) Erlaa; "ar dažādiem aizliegumiem un draudiem savaldīt" (mit à ² ) Kaltenbr.: n. zagļus.

Avots: EH II, 40