nùoduņît,

[1) "mit der Faust erschlagen"
Bauske; "sabuksnît": nuoduņīt kaķi N. - Peb.];

2) ["erschrecken
(tr.); nuosmacēt" Warkl.]: istabā tāds nuoduņīts miers, tīri bez e̦lpas Saul.; ["nuožņaugt" Ruj.;

3) "mühsam beenden":
n. aude̦klu (ar grūtībām nuoaûst) Serben, Lis., Selsau, Sessw., Lös., AP.] Refl. - tiês,

1) "?": tas nuoduņījās A. XX, 643;

[2) "lange und ungeschickt etwas tun"
Sessw., Praulen, Bers.;

3) "nuosmacēties" Warkl.;

4) "eine Weile dumpf und undeutlich sprechen"
Geistershof].

Avots: ME II, 778

nùoduņît, Refl. -tiês.

1): Kaspars ... papurināja gulē̦tāju pie ple̦ca. tas nuoduņījās, kaut kuo nuorūca, bet neatmuodās Saul. Raksti II (1914), 145.

Avots: EH II, 42