nogavēt

nùogavêt, tr., abfasten: gavēni. Refl. -tiês, sich abfasten. nùogavilêtiês, einen Jubelruf aus voller Brust ausstossen: kāda sīka balstiņa nuogavilējās Purap.

Avots: ME II, 784


nogavēt

nùogavêt, Refl. -tiês: slāba nuogavējusies Warkl.

Avots: EH II, 45