nùoglâbt, tr., wohin flüchten, retten: laudis nuoglāba savas mantas mežā. ja pielaulājuot kādu vainu, tuo vairs vē̦lā,k nevaruot nuoglābt RKr. XVI, 100. Refl. - tiês, sich flüchten, sich retten Spr.: zvirbuļi nuoglābās nuo vanaga žagaruos.

Avots: ME II, 785

nùoglâbt: "nuovārduot (slimību vai čūskas kuodumu)" Siuxt: kad nenuoglābj, tad ira pa˙galam.

Avots: EH II, 46