nograut

nùogŗaût [li. nugriáuti], tr., nieder- šis mūris bij jāgŗauj Vēr. II, 842. Refl. - tiês, sich hinsetzen, sich hinpflanzen: viņš nuogŗāvās krē̦slā Kand.

Avots: ME II, 788


nograut

nùogŗaût,

1): auch Dunika, Rutzau; ‡

2) (viel) auf(fr)essen
Frauenb. Refl. -tiês,

2) "sich bis zum Halse satt (fr)essen"
Frauenb.

Avots: EH II, 47