nogrozīt

nùogruõzît, tr., freqn. zu nùogrìezt, wiederholt hin - und herdrehen, schütteln: brāļi galvu nuogruozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. ārsts nuogruozīja duomīgi galvu Saul. Refl. - tiês, brālis, pa apkārtni nuogruozīdamies, ne˙nieka neievē̦ruojis LP. VI, 726. kuo tu nuogruozies? ej labāk pie darba!

Avots: ME II, 787


nogrozīt

nùogruõzît: nuogruozi kâ vajag! Salis; "ableiten von etwas (nuovērst)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 47