I nùoirt, tr., intr., wegrudern: pluostnieks nuoīra pluostu malā Zalkt. [Refl. - tiês,

1) weggerudert werden:
laiva nuoīrās nuo krasta Lis.;

2) zur Genüge rudern:
es šuodien dūšīgi nuoīruos Salis.]

Avots: ME II, 790

II nùoirt [li. nuìrti], intr., abtrennen Druw. [Ähnlich auch das Reflexiv: zeķei valnis nuoiries Ruj., Bauske. apkakle var viegli nuoirties nuo svārkiem C., Bers.]

Avots: ME II, 790