nokabināt

nùokabinât [li. nukabìnti], tr., abhaken: viņš nuokabināja vijuoli nuo naglas Dīcm.

Avots: ME II, 793


nokabināt

nùokabinât: nuokabinājuši maisu nuo vadža Pas. XII, 461, Dunika.

Avots: EH II, 50