nokamot

nùokamuôt, tr.,

1) abstrapzieren:
tē̦vs grūtā kalpuošanā nuokamuots Gg. III, 2;

2) abtraben:
sešas nuokamuoju BW. 29768, 1. Refl. - tiês, sich abquälen Gr. - Buschhof: [jie ar savu... kliegšanu taî nuokamuojās, ka... L. W. 1922, VI, 2].

Avots: ME II, 794