nokaražavot
nùokaražavuôt,
1) ["(die Zeit) vergeuden, verbringen"
Bauske]: lai nu nebūtu ar bē̦rnu jānuokaražavuo, tuo labi pazīdinājusi, nuolika uz mūriņa, lai pati varē̦tu piedalīties pie dziesām Wid.; [kâ es mūžu nuokaražavuošu ar tādu sievu? Warkl.;
2) "haufenweise und lärmend dahinziehen"
Grünh.;
3) "behängen mit"
Lös., Sessw.].
Avots: ME II, 794
1) ["(die Zeit) vergeuden, verbringen"
Bauske]: lai nu nebūtu ar bē̦rnu jānuokaražavuo, tuo labi pazīdinājusi, nuolika uz mūriņa, lai pati varē̦tu piedalīties pie dziesām Wid.; [kâ es mūžu nuokaražavuošu ar tādu sievu? Warkl.;
2) "haufenweise und lärmend dahinziehen"
Grünh.;
3) "behängen mit"
Lös., Sessw.].
Avots: ME II, 794