nokladzināt

nùokladzinât, nùokleidzinât, ab-, kakeln, ableiern: runu. viņš nuokladzināja (schnalzte) ar mēli MWM. X, 55. kuo gan meita jau nuokledzināja Janš. [Bārenīte 55].

Avots: ME II, 797


nokladzināt

nùokladzinât: vistas, izdējušas uolas, nuokladzināja Vank.

Avots: EH II, 53