nùoklapêt, intr., ab-, wegklopfen: viņš nuoklapēja pēdējuo sūniņu JR. V, 92.

Avots: ME II, 797

nùoklapêt,

1): n. putekļus nuo drēbēm, sniegu nuo apaviem; n. kājas Frauenb. u. a.; ‡

2) fahrend od. gehend (eine Strecke) zurücklegen
Frauenb.: n. stundā kādu jūdzi. ‡ Refl. -tiês Frauenb. u. a., sich abklopfen.

Avots: EH II, 53