noklibot

nùoklibuôt, intr., abhinken: klibiķis jau labu gabalu nuoklibuojis. Refl. - tiês, sich hinkend abquälen: bet tas pats nuosprē̦gājušām kājām nuoklibuojies pēdīgi vājš LP. V, 318.

Avots: ME II, 798