noklusināt
nùoklusinât, nuoklušinât, tr., zum Schweigen bringen, besänftigen, verschweigen: dusmas Konv. 2 521. viņa klausās aizturē̦tās, nuoklusinātās skaņās R. Sk. II, 105. tâ izdevies šuo lietu nuoklušināt Zeltm.
Avots: ME II, 799
Avots: ME II, 799