noknietēt

nùokniẽtêt, tr., einhauen, aufessen: puiši nuoknietējuši visu gaļu Sassm.

Avots: ME II, 800


noknietēt

I nùokniẽtêt: auch Frauenb.; n. (= nuoraut, nuolasīt) uogas Strasden.

Avots: EH II, 55