noknietēt
nùokniẽtêt, tr.,
einhauen, aufessen: puiši nuoknietējuši visu gaļu Sassm.
Avots: ME II,
800
noknietēt
I nùokniẽtêt: auch Frauenb.;
n. (= nuoraut, nuolasīt) uogas Strasden.
Avots: EH II,
55
noknietēt
‡
II nùoknietêt Vank., = ‡
nùoknitinât.Avots: EH II,
55