nokodīt

nùokuôdît, freqn., tr., wiederholt abbeissen: nuolauzīja ruožu zarus, nuokuodīja virsuonītes BW. 6445.

Avots: ME II, 804


nokodīt

nùokuôdît, ‡

2) (alle Teile eines Objektes) beissen:
(blusas) mani nuokuodīja (=nuo vienas vietas sakuoda) visu Pas. XIll, 176.

Avots: EH II, 58