nùokrākt, abschnarchen, abschlafen: nuokrāca līdz palaunadzim Seibolt. Refl. -tiês, einen krächzenden, röhelden, schnaubenden Laut von sich geben, sich abkrächzen: me̦lnais tikai nuokrācies vien LP. VII, 1050.

Avots: ME II, 801

nùokŗākt(iês), s. nùokrākt(tiês).

Avots: ME II, 803

nùokŗākt, Refl. -tiês,

1): auch Siuxt; ‡

2) = nùosnaũstiês Dunika.

Avots: EH II, 57