nokustināt
[nùokustinât,
1) fortbewegen:
ve̦zumu nevar nuo vietas nuokustināt. nuokustinājām gan lieluo akmeni nuo vietas;
2) eine Weile bewegen:
viņš ausis vien nuokustināja. zirgs beigdamies kājas vien nuokustināja. Refl. -tiês, sich eine Weile bewegen: kuoks (nuo vēja) nuokustinājās Warkl.]
Avots: ME II, 803, 804
1) fortbewegen:
ve̦zumu nevar nuo vietas nuokustināt. nuokustinājām gan lieluo akmeni nuo vietas;
2) eine Weile bewegen:
viņš ausis vien nuokustināja. zirgs beigdamies kājas vien nuokustināja. Refl. -tiês, sich eine Weile bewegen: kuoks (nuo vēja) nuokustinājās Warkl.]
Avots: ME II, 803, 804