nokļemēt
[
nùokļemêt Etn. I, 33 (aus Lenši),
= nùoklēpêt: mieži tâ nuokļemējuši; nezin, kâ tuos varēs nuopļaut; "sich mit dickem Schleim beziehen" Kursiten.]
Avots: ME II,
799
nokļemēt
‡
II nùokļemêt Nötk. "steidzīgi nuo priekšas nuoēst (lai uotrs nadabū)".Avots: EH II,
54