nokļemēt

[nùokļemêt Etn. I, 33 (aus Lenši), = nùoklēpêt: mieži tâ nuokļemējuši; nezin, kâ tuos varēs nuopļaut; "sich mit dickem Schleim beziehen" Kursiten.]

Avots: ME II, 799


nokļemēt

II nùokļemêt Nötk. "steidzīgi nuo priekšas nuoēst (lai uotrs nadabū)".

Avots: EH II, 54