nùolẽ̦kât,

1) intr., freqn., wiederholt wegspringen, umherspringen:
dievs duod tev, sievas māte, kâ zaķiem nuolē̦kāt! BW. 23593;

2) tr., auf etwas springen, springend abtreten:
dažu labu akmentiņu ganīdama nuolē̦kāju VL.

Avots: ME II, 810

nùolẽ̦kât,

1): es kâ ruoze nuoziedēšu, tu kâ krupis nuolē̦kāsi FBR. XVI, 105.

Avots: EH II, 62