nùolabinât, tr., weg -, ablocken: dzejnieks raudzījis viņas vaigam nuolabināt kādu staru laipnības A. VI, 577.

Avots: ME II, 806

nùolabinât, ‡

2) streicheln und freundlich anreden
Dunika: n. suni.

Avots: EH II, 60