nuõlaîde̦ns, geneigt, schräge, abfallend [allmählicher als nuokāre̦ns U.]: aiz Daugavas augsti kalni, nuolaide̦ni Var.: nuolaidani 7464 [aus Aahof, also wohl mit hochle. a aus e̦]) tīrumiņi BW. 87915. [nuolaide̦nes lauks U., ein auf einem Bergabhange sich befindendes Feld.] dārzs nuolaidene̦ns pret dienvidiem Dok. A. nuolaide̦ni ple̦ci Apsk.

Avots: ME II, 807

nuõlaîde̦ns,

1): nuolaide̦nā piekalnē Jauns. Neskaties saulē 23. nuolaide̦nuos laukus Augšz. 7; ‡

2) herablassend
(darnach gebildet?): ar zināmu nuolaide̦nu labvēlību Janš. Dzimtene IV, 97. izturējās pret tiem tik nuolaide̦ni, gan˙drīz kâ pret līdzīgiem Bandavā I, 58; ‡

3) = pìelaîdîgs 3: laiks kļūst nuolaîde̦nāks ² Lems.

Avots: EH II, 60