nùole̦duôt, intr., refl. - tiês, sich mit Eis bedecken, vereisen: viss ceļš nuole̦duojis Ahs. n. RKr. XVII, 42, Kand. trepes bijušas nuole̦duojušās B. Vēstn. ceļš nuole̦duojis vienā le̦dū Sassm.

Avots: ME II, 809

nùole̦duôt: auch Segew. u. a.; cauri nuole̦duotām (= nuole̦duojušām) rūtīm nuomanāms Janš. Līgava II, 335.

Avots: EH II, 61