nùomĩdît, tr., freqn. zu nùomĩt,

1) abtrampeln, abteten:
kas tuo te̦ku nuomīdīja ar tām kuoka tupelēm? BW. 12786. viņas dusmās nuomīdījušas labību LP. VII, 292;

2) abdreschen:
piedarbā metiens jau tik tāļu nuomīdīts, ka var nuoņemt salmus Etn. III, 103. Refl. - tiês, beständig trampeln, unruhig sein: kuo tu te tik daudz nuomīdies?

Avots: ME II, 821

nùomĩdît,

2): mit Pferden das Getreide abtrampeln (abdreschen) lassen
Vank.: n. riju Iw.

Avots: EH II, 69