nomaitāt

nùomàitât, tr., vernichten, umbringen: tūlīn astuoņas galvas bij nuomaitātas LP. V, 44. sieva pieteikuse, lai vīrs rauga kungu nuomaitāt LP. IV, 55.

Avots: ME II, 815


nomaitāt

nùomàitât: n. (nuokaut) cūku Sonnaxt.

Avots: EH II, 66