nùomitinât, tr.,

1) schlecht füttern, zu Schanden füttern:
apskaties pats, cik nuomitināti (zirgi)! LP. V, 318;

2) = nùometinât: nuomitināti tur krievu kolōnisti Kaudz.

Avots: ME II, 821

nùomitinât

1): auch Dobl., Frauenb.

Avots: EH II, 69