nùomukt, intr.,

1) sich verstecken:
nuomūci tu! es tevi meklēšu;

2) abgleiten, sich abstreifen, abfallen:
viņai bij viena kurpe nuomukusi Dīcm. ratiem ritenis nuomucis JK. III, 78. nuomucis kâ cirvis nuo kāta, wie ins Wasser gefallen.

Avots: ME II, 822

nùomukt,

1): entfliehen, wegfliehen:
kad mazais mani ierauga, tad viņš nuomūk AP., Kand.

Avots: EH II, 70