nùomur̂minât, tr., intr., hermurmeln, in den Bart brummen: sargs, kaut kuo nuomurminājis, aizgāja A. XX, 564. viņa sajukuse nuomurmināja Blaum.

Avots: ME II, 823

nùomur̂minât, ‡ Refl. -tiês, in den Bart gebrummt werden (?): dažreiz viņa runa paliek tik klusa, ka tā tik nuomurminās vien baltajā bārdā Brigadere Skarbos vējos 226.

Avots: EH II, 71