nùonešķêt(iês), [sich allmählich mit Schmutz bedecken Bers., Jürg., Vank.]: nuonešķējuši lindraciņi (Var.: nuosprūši) BW. 23623. [zeķes pa˙visam nuonešķējušās (oder: nuonešķê̦tas) Jürg.]

Avots: ME II, 824

‡ nùonešķêt (mit hochle. Umlaut aus *nùonašķêt? ) Lös., abnaschen: n. piena puodam krējumu.

Avots: EH II, 72