nopērt

nùopḕrt [li. nuper̃ti], tr.,

1) abprügeln, abwichsen, abwalken, durchprügeln:
nerātnus bē̦rnus;

2) zur Genüge mit dem Badequast schlagen:
vai bij māte mani mazu liepu sluotu nuopē̦ruse? BW. 9013. Refl. -tiês,

1) sich mit dem Badequast schlagen, sich im Schwitzbade abbaden:
Sprw. ar vienu sluotu visi nevar nuopērties;

2) sich besudeln:
bērni ar ūdeni un smiltīm bij nuopē̦rušies kâ zvirbulē̦ni Niedra.

Avots: ME II, 828


nopērt

nùopḕrt, Refl. -tiês,

1): saule nuosapēra ... pirtīnā Tdz. 54988.

Avots: EH II, 74