nopaukšķēt

nùopaũkšķêt, nùopaũkšêt, [nùopaušķêt Alswig], intr., ein polterades, knackendes Geräusch von sich geben: man kreisā puse galvai nuopaukšķ Vēr. I, 1397. izstaipās tâ, ka ple̦cuos kauli patīkami nuopaukšķ Strāls.

Avots: ME II, 827