noplāvāt
nùoplāvât, nùoplāvuôt C., intr.,
1) sich lagern
[Bers.]: "tad ta nuoplāvājuse labībä, saka tik˙pat nuo tādas labības,kas pārgatavuojusēs un jau ze̦mi salūzuse tīrumā, kâ arī nuo tādas, kas vēja salauzta un pie zemes piesista Etn. I, 45;
[2) ausbleichen, von der Sonne fleckig werden
Bers.].
Avots: ME II, 830
1) sich lagern
[Bers.]: "tad ta nuoplāvājuse labībä, saka tik˙pat nuo tādas labības,kas pārgatavuojusēs un jau ze̦mi salūzuse tīrumā, kâ arī nuo tādas, kas vēja salauzta un pie zemes piesista Etn. I, 45;
[2) ausbleichen, von der Sonne fleckig werden
Bers.].
Avots: ME II, 830