nùopleñcêt, tr., beschmutzen, vertun: viņš nuoplencējis drēbes. Refl. -tiês, watend sich beschmutzen: bē̦rns nuoplencējies pa dubļiem Ahs., C.

Avots: ME II, 830

nùopleñcêt: n. (vertun) māju C., Jürg., Trik. n. (vergeuden) laiku Ermes (mit èn ).

Avots: EH II, 76