nùoplidinât,

1) schwingen
(perfektiv): gailītis spārniņus nuoplidināja BW. 24889, 3;

2) niedertreten, abtrampeln:
vistas auzas nuoplidinājušas C. nùoplikšêt,

Avots: ME II, 831

nùopludinât,

1): pili var n. (überschwemmen)
Pas. VIII, 361.

Avots: EH II, 77