noplunkšķēt

nùopluñkšķêt, nùoplunkšêt, [nùopļuñkšêt Dunika], nùopļuñkstêt Kand., ein Geräusch beim Fallen ins Wasser von sich geben: dzirdējuse ūdeni nuoplunkšķam LP. VII, 492. stuops nuoplunkš ūdens spannī Vēr. I, 190. vietvietām kautkas nuokustējās, nuoplunkšķēja un nuošļācās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 832