noplāvāt

nùoplāvât, nùoplāvuôt C., intr.,

1) sich lagern
[Bers.]: "tad ta nuoplāvājuse labībä, saka tik˙pat nuo tādas labības,kas pārgatavuojusēs un jau ze̦mi salūzuse tīrumā, kâ arī nuo tādas, kas vēja salauzta un pie zemes piesista Etn. I, 45;

[2) ausbleichen, von der Sonne fleckig werden
Bers.].

Avots: ME II, 830


noplāvāt

nùoplāvât, ‡

3) überschwemmt werden
Lis.: pļava nuoplàvājusi 2 ar ūdeni;

4) "eine Zeitlang umherschiendern"
Wessen: n. visu dienu.

Avots: EH II, 75