nùoplêst [li. nuplė̕šti], tr.,

1) abspleissen, ab-, wegreissen:
nuoplē̦sta...lapa bij viņa mutē I Mos. 8, 11. drīz bij atslē̦ga nuoplē̦sta Dok. A.;

2) niederreissen, abtragen:
jumtu, namu;

3) abtragen, abnutzen:
drēbes, apavus. ve̦lns deviņus pārus vīžu nuoplēš, kamē̦r viens pāris sapre̦cas;

[4) heruntermachen, abkritisieren:
nuoplēst izrādi De̦glavs Rīga II, 1, 584.] Refl. -tiês, sich abquälen, sich abplacken: vecenīte nuoplēšās ar darbiem MWM. VIII, 592.

Avots: ME II, 831

nùoplêst, ‡

4) = saplêst, zerreissend umbringen: vilki suni nuoplē̦suši Pas. XV, 483. pati savu aitu nuoplē̦susi 98 (ähnlich 108). Refl. -tiês,

1): darbā ... nuoplēsies Ciema spīg. 149. es būtu vairāk nuoplēsies, ja vajadzē̦tu strādāt ar tādu ... Anna Dzilna 81; ‡

2) bis zum Überdruss spleissen:
kartupeļu nuoracies, lûku nuoplēsies Pas. XII, 511.

Avots: EH II, 76