nùoplũkât, tr., freqn. zu nùoplùkt, wiederholt abzupfen, abzausen: zâli. kumeļš ruozes nuoplūkāja JK. I, 57.

Avots: ME II, 832

nùoplũkât,

1): sīkstu vīksnu nuoplūkavu Tdz. 43727; ‡

2) = nùoplukt 1 Wilsenhof: nuoplūkājis mētelis. ‡ Refl. -tiês Wilsenhof: nuoplūkājusies (izpūrusi, slimīga izskata) vista.

Avots: EH II, 77