nopālēt

nùopālêt, intr., abbleichen, sich abtragen, verkommen: platmale saulē nuopālējusi gluži pāla Druw. n. RKr. XVII, 71. tāds nuopālējis izskatījās MWM. XI, 193. nuopālējuši un izdēdējuši drēbes gabali A. XV, 261.

Avots: ME II, 827